Sudāvu Jātnieki

Garām purviem un melnām slīkšņām
Cauri mežiem un bieziem brikšņiem
Pāri pakalniem un pāri laukiem
Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo

Es esmu šķēps, ass un griezīgs
Esmu bulta, kas spindzot trauc
Es esmu mednieks mežu dzīlēs
Tauru balsis mani sauc

Sudāvu jātnieki
Trakajos zirgos
Krēpēm plandot
ŠķēPu asmeņiem mirdzot

Sudāvu jātnieki
Kareivji brašie
Kā vanagi trauc
Kumeļos ašos

Tas kas dzimis šai skarbā zemē
Piedzimis, lai būtu brīvs
Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks
Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs

Es esmu zobens abpusgriezīgs
Malduguns, kas pēdas jauc
Es esmu vilks tumšās naktīs
Uz mēnesi kas skaudri kauc

Mūs nesaliekt, mūs nepievērst
No zemes šis mūs neizdzēst
Kur asins lejas
Sudāvi nāvei sejā smejas

Un kad laiks mans pienāks
Pie tēvu tēviem doties
Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties
Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos
Un dižos taurus dzenot, suņi ries